Miķelīti godinot!
„Lieldieniņa liela diena,
Tā atnāca tukšu roku;
Miķelītis – mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.”
Miķelis ir rudens saulgriežu – Miķeldienas, cilvēkotais teiksmu tēls. Jau izsenis latvieši rudens ražas novākšanu atzīmējuši ar svinībām, kurās daudzināts Dievs, Māra, Miķelis, Jumis, saimnieki un darbinieki. Šīs svinības sauktas par Apjumībām, un tās notikušas Miķeļos.
Miķeļdienā PII „Minka” filiāles „Lapsiņa” pagalmā Miķelis un Lapsa ar vecāku aktīvu atbalstu bija izveidojuši rudens bagātību izstādi. Burkāni, ķirbji, kastaņi un arī rudens iekrāsotās, košās koku lapas bija piedzīvojušas jautras pārvērtības un nu gozējās visā savā krāšņumā.
Miķelis un Lapsa atveda pilnu vezumu ar rudens bagātībām, lai kopā ar bērniem visu apskatītu, aptaustītu, izsmaržotu un nogaršotu. Drosmīgākie mēģināja ar aizvērtām acīm uzminēt, kurš no rudens labumiem – ābols, burkāns, kāposts, gurķis vai kāds cits rudens gardums ticis uz kārā zoba.
Dziesmās, dejās un rotaļās bērni slavināja gan Miķeli, gan Jumi, lai arī nākošais ražas gads būtu tikpat ražīgs un dāsns, un noslēgumā visi kopā izveidoja rudens kolāžu no dabas veltēm.
Miķeļdienas ticējumi
- Ja Miķeļos līst, būšot silta ziema.
- Ja Miķeļos pūš ziemeļvējš, būšot auksta un dziļa ziema, bet, ja pūš dienvidvējš, būšot silta ziema bez dziļa sniega.
- Ja koku lapas nobirst pirms Miķeļiem, būšot agrs un silts pavasaris.
- Ja koku lapas nobirst pēc Miķeļiem, pavasarī ilgi turēšoties sniegs.
- Ja Miķeļu diena un nakts ir miglaina, tad būšot laba vasara, bet, ja diena un nakts ir sausa un auksta, būšot slikta vasara.
- Miķeļdienā no meža vai svešām mājām neko nedrīkstot nest mājās, jo tad mājās nākot grauzēji un kukaiņi, un saēdot labību, drēbes un citas lietas.
- Ja Miķeļdienā no meža pārnes skujas, tad mājās nākot čūskas.
